Viņš pastāstīja, ka pēc augusta vētras brīvdienās aptuveni 80 aptiekās bija elektrības pārrāvumi. Puse sazinājās ar zāļu apgādes uzņēmumiem, lūdzot izvest zāles, kuras jāglabā ledusskapī. Trīs ceturtdaļas no zālēm izdevās glābt, bet zaudēto medikamentu apmēri ir lieli.
Pēc Lībķena teiktā, zāļu apgādes uzņēmumi varēja palīdzēt, jo tiem ir savi darbības nepārtrauktības plāni – katram savi ģeneratori un sistēmas, kā rīkoties. Bet nav darbības nepārtrauktības plāna ar valsts iestādēm. Tāds vajadzīgs, lai pielāgotu savu darbību tam, kā strādās valsts. Plānu nevarot saskaņot jau kopš 2023. gada.
Lībķens skaidroja, ka ir daudz neskaidru lietu krīzes situācijā. Piemēram, ja aptiekai ir savs ģenerators, tam ir sarežģīti nodrošināt degvielu ilgtermiņā. Tā kā lielajiem ģeneratoriem ir vajadzīgas lielas tvertnes ar degvielu, mēģināts saskaņot tādas novietošanu. Tomēr izrādījās, ka normatīvais regulējums 10 tonnu tvertni pielīdzina degvielas uzpildes stacijai, kur ir stingri noteikumi.
Pēc Lībķena teiktā, katra aptieka arī nevar nodrošināt ģeneratoru, piemēram, tādas, kuras atrodas tirdzniecības centros.
Noteikts arī, ka kritiskā infrastruktūra prioritāri saņem elektrību, degvielu. Pašlaik nav skaidrs, kā tas notiks. Likumā paredzēta arī apsardzība, bet nav paskaidrots, kurš to darīs.
Tāpat aptiekas sagaida, ka tiks izdomāts risinājums, lai varētu nodrošināt recepšu medikamentu izsniegšanu elektrības pārrāvuma laikā. “Mēs paši internetu varam nodrošināt, uzliekot satelītu uz jumta. Vajadzīga pārliecība, ka valsts savā pusē nodrošinās to pašu,” sacīja Lībķens.
Avots: LSM – Nozare ceļ trauksmi: nav skaidra aptieku darbība ilgstošu elektrības pārrāvumu laikā