Latvijā šobrīd nav funkcionējošas valsts sistēmas zāļu krājumu veidošanai un iedzīvotāju informēšanai, kā krīzes gadījumā saņemt nepieciešamos medikamentus. Veselības ministrijas redzējumā par daudzlīmeņu zāļu rezervju sistēmu ir pilnībā aizmirsts par iedzīvotājiem, faktiski visu atbildību atstājot pašu rokās, liekot nodrošināties ar nepieciešamajiem zāļu krājumiem trīs mēnešiem.

Haosu ar valsts spējām nodrošināt medikamentus nepieciešamajos daudzumos apliecina arī pašreizējā situācija ar vakcīnām – Latvijā faktiski nav nekādu valsts nodrošināto vakcīnu rezervju, kaut arī šobrīd, piemēram, pēc traģiskās bērna nāves no difterijas, ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc difterijas vakcīnām. Piemērs no ZVA zāļu krājumu uzskaites.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē trešdien, 18. septembrī Veselības ministrija prezentēja savu redzējumu par četru līmeņu zāļu krājumu veidošanu. Pirmais līmenis ir paši iedzīvotāji, kam jāveido mājās nepieciešamo medikamentu, tai skaitā specifiski nepieciešamo recepšu medikamentu, krājumi trīs mēnešiem. Otrais līmenis ir slimnīcas un ambulatorās veselības aprūpes iestādes, kam jāveido krājumi savām vajadzībām, trešais – valsts līmeņa rezerves Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vajadzībām un ceturtais ir vispārīgs starptautiskais līmenis.

“Un kur te ir cilvēks? Kur ir paredzēta vieta un veids, kā krīzes gadījumā medikamenti būtu pieejami visiem iedzīvotājiem? Tiem cilvēkiem, kas neatrodas slimnīcā, bet kam nepieciešamas zāles hronisku vai akūtu slimību ārstēšanai?” jautā Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens. “Sistēma ir fragmentēta, birokrātiska, tajā vispār nav domāts par cilvēku, bet tikai par ķeksīti – lai būtu plāns.”

Salīdzinājumam J. Lībķens min Igauniju – abas valstis 2022. gada sākumā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā bija vienādā situācijā. Tagad Igaunijā ir izveidota sistēma zāļu un medicīnas ierīču krājumu veidošanai, ir piešķirts atbilstošs valsts finansējums un ir pieejamas reālas medikamentu rezerves, kas vajadzības gadījumā tiek arī efektīvi izmantotas zāļu trūkuma gadījumos. Tagad Igaunija strādā pie veterināro zāļu rezervju veidošanas, kamēr Latvijā ir tikai darba grupas un sarunas par krājumu veidošanu, bez konkrētiem termiņiem krājumu sistēmas ieviešanai. “Igauņiem tūdaļ cūkas un govis būs labākā situācijā nekā Latvijā cilvēki,” rezumē J. Lībķens.

LNZAA atgādina, ka zāļu krājumu veidošanai nepieciešama valstiska, sistēmiska pieeja, kas ietver kritisko zāļu sarakstu, reālu krājumu veidošanu, krīžudrošu uzglabāšanas un izplatīšanas sistēmu, sadarbību starp visiem iesaistītajiem, atbilstošu valsts finansējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem, lai būtu skaidrs, kur nepieciešamības gadījumā vērsties. Latvijā ir laba un stabila zāļu izplatīšanas infrastruktūra, taču tā netiek izmantota rezervju veidošanā.

Kā izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, farmaceiti Veselības ministrijas redzējumā ir pilnībā izslēgti no zāļu aprites krīzes situācijā. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, vai kara draudu apstākļos aptiekas vispār turpinās darbu, vai farmaceitiskā aprūpe būs pieejama, vai būs pieejamas izejvielas aptieku pagatavojumiem, ja kaut kādu iemeslu dēļ gatavās zāļu formas nebūs pieejamas.