Dzīves dārdzības pieauguma apstākļos iedzīvotājiem ir īpaši svarīgas to preču un pakalpojumu cenas, no kuriem nevar atteikties, lai būtiski nesamazinātu savu dzīves kvalitāti. Starp tādiem, protams, ir pārtika un zāles. Zāļu gadījumā turklāt stāsts ir ne tikai par dzīves kvalitāti, bet arī par veselību un pat dzīvību. Recepšu zāļu cenas ir akūti svarīgas katram Latvijas iedzīvotājam, tādēļ skaidrs, ka to svārstībām tiek pievērsta arī ļoti liela uzmanība publiskajā telpā, meklējot cenu samazinājuma iespējas.

Un tad skats nereti vēršas zāļu lieltirgotāju virzienā, kas tiek iztēloti teju par pašiem nelabajiem. Bet paskatīsimies uz situāciju juridiski un finansiāli korekti un tad pajautāsim – vai tiešām zāļu lieltirgotājiem ir ragi, nagi un aste, un viņi ir vainīgi pie zāļu cenu kāpuma?

Dārgāka ražošana un augstāki nodokļi

Diemžēl inflācijas lēciens skar ne tikai patēriņa cenas, bet arī ražošanas cenas. Tā arī zāles lētākas nav palikušas, bet ar katru gadu tās vidēji paliek arvien dārgākas, jo ražotāji vienkārši ceļ cenas. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, 2023. gadā no janvāra līdz augustam ražotāji palielinājuši zāļu cenu 817 zālēm, bet cena samazinājusi 301 medikamentam.

Zāļu cenu, ko aptiekā redz pircējs, starp citiem daudziem faktoriem ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis. Latvijā PVN kompensējamām zālēm ir 12%, kamēr mums kaimiņos Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%. Latvijas iedzīvotāji valsts politikas veidotāju acīs acīmredzami ir bagātāki nekā Lietuvā, Zviedrijā, Maltā un arī Lielbritānijā, jo šajās (un arī virknē citu valstu) PVN zālēm ir zemāks. Farmācija, mūsuprāt, ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nav iedomājama medicīna bez zālēm! Tad attiecīgi arī PVN likmei zālēm varētu vajadzētu būt pielīdzinātai PVN likmei ārstniecības pakalpojumiem.

Piecenojumi ir stingri regulēti un sen nav pārskatīti

Vienlaikus ar to, ka zāļu ražotāji var savu cenu vienkārši deklarēt, mierīgi paziņojot – mums ir augstākas ražošanas izmaksas, mēs pacelsim cenu, pārējo zāļu piegādes ķēdes dalībnieku piecenojumi Latvijā ir stingri regulēti. Aptieku piecenojumi nemainīgi ir spēkā kopš 2005. gada, bet lieltirgotavu piecenojumi kompensējamām zālēm kopš 2006. gada 31.oktoba jau ir tikuši ievērojami samazināti, jo sevišķi dārgajiem medikamentiem. Vai šajā laikā, vairāk nekā 15 gados, uzņēmējdarbības izmaksas nav mainījušās? Vai nav pieauguši izdevumi par elektrību, apkuri, degvielu, telpām, darbinieku algām? Vai izskatās, ka šādi piecenojumi varētu radīt pārliecīgu lieltirgotavu peļņu, ko atņemt un pārdalīt?

Atšķirībā no zāļu ražotāju cenu veidošanas modeļa, lieltirgotavu piecenojumi ir maksimāli caurspīdīgi – tie ir valsts veidoti nosacījumi, kurus uzņēmējdarbības puse konsekventi ievēro. Ja vēlreiz atgriežamies pie pievienotās vērtības nodokļa un tā ietekmes uz zāļu cenu, tad varam droši apgalvot, ka PVN kompensējamajām zālēm ir ievērojami lielāks par lieltirgotavas piecenojumu. Dārgo zāļu gadījumā PVN 12 reizes pārsniedz lieltirgotavas piecenojumus. Piemēram, 1000 eiro vērtām kompensējamām zālēm lieltirgotava var piecenot 1%, bet valsts saņem 12% PVN veidā. Esošā piecenojumu sistēma kopumā ir veidota tā, lai motivētu vairāk tirgot lētās zāles.

Lieltirgotava nav tikai liels angārs

Un noslēgumā es gribētu atgādināt, ka zāļu lieltirgotava nav liels metāla angārs, kurā vienkārši glabājas vairāk zāļu nekā aptieku plauktos. Noliktavas un zāļu uzglabāšana ir tikai viena daļa no visa darba, bet arī ļoti būtiska. Katram medikamentam ir noteikts temperatūras režīms, kādā tas ir jāuzglabā, tādēļ lieltirgotavas nodrošina aukstuma iekārtas, kas pastāvīgi un ļoti precīzi uztur daudzos nepieciešamos temperatūras režīmus (daudzi noteikti vēl atminas dažu Covid-19 vakcīnu īpašās uzglabāšanas prasības).

Nākamais solis – zāles pašas uz aptiekām, poliklīnikām, ārstu praksēm un slimnīcām neteleportējas. Lieltirgotavas ir arī loģistikas partneris, kas veic zāļu piegādes visā Latvijas teritorijā. Ik dienu mūsu asociācijas biedru automašīnas vien kopā mēro vairāk nekā 23 tūkstošus kilometru, apgādājot ar zālēm vairāk nekā 1500 klientu – aptiekas, slimnīcas u.c. Kopumā visā zāļu vairumtirdzniecības nozarē šie skaitļi varētu būt pat divas reizes lielāki.

Pieskaitām datu sniegšanu valstij dažādās sistēmās, izvērsumos un termiņos, eksporta ierobežojumus un citu regulējumu, un tad, cerams, ieraugām, ka lietirgotājiem tomēr nav virsrakstā piesaukto ragu, nagu un astes un tie nav visa ļaunuma cēlonis.

Autors: Jānis Lībķens, Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis