Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministrijas, bažās par to, ka reāla diskusija ar nozari par zāļu cenu samazināšanu pašlaik nenotiek vai arī ar nolūku var tikt uzsākta novēloti.

Asociācijas vēlas beidzot saņemt informāciju un aprēķinus par sagaidāmajām izmaiņām zāļu cenu aprēķinos un metodikā, jo no Veselības ministrijas nozare šādu informāciju tā arī nav saņēmusi, lai arī ministrs mēnešiem publiskajā telpā sola zāļu cenu samazinājumu un vispārīgi stāsta par zāļu cenu politikas reformas plāniem.

Vēstulē, ko ir parakstījušas nozares organizācijas, norādīts – tirgus dalībniekiem nav pieejams neviens oficiāls, publiski apspriežams dokuments, kas ietver plānotos zāļu cenu aprēķinus un/vai to metodikas. Tāpat nav ticis saņemts administratīvā sloga aprēķins vai cenu izmaiņu piedāvājuma ietekmes izvērtējums uz iedzīvotājiem un nozari, tāpat kā nav bijušas tikšanās, kuru ietvaros būtu uzsākta konstruktīva diskusija par konkrētiem reformas piedāvājumiem. Līdz šim, lai iepazīstinātu ar zāļu cenu iespējamo reformu, ministrija izveidojusi tikai divas divu slaidu prezentācijas ar norādi “konfidenciāli”, taču uz jautājumiem, kas nozarei radušies, atbildes pēc būtības nav sniegtas ne rakstiski, ne Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē aprīļa beigās, kurā, lai gan ir konsultatīvās padomes vadītājs, veselības ministrs nebija ieradies.

Apjomīgas reformas, kāda tiek solīta arī zāļu cenu reforma, pieprasa nopietnus aprēķinus un analīzi visiem farmaceitiskās aprūpes posmā iesaistītajiem uzņēmumiem, turklāt tam var būt nepieciešami pat vairāki mēneši. Pagaidām nozarei nav iespējams sākt jebkādus izvērtējumus un aprēķinus, jo ministrija savus datus nav padarījusi publiski pieejamus, un tikai no mediju publikācijām var uzzināt, ka reformai jābūt sagatavotai un pieņemtai jau uz šā gada 1. jūliju. Tādēļ nozare ir nobažījusies, ka īsta diskusija par zāļu cenu reformu nemaz nav plānota vai arī tā ar nolūku tiks uzsākta novēloti.

“Ar šo vēstuli darām zināmu, ka veselības ministra publiskie izteikumi nesakrīt ar reālo situāciju, jo nozarei nav piedāvāti risinājumi, par ko varētu veikt kvalitatīvu diskusiju, tai sniedzot priekšlikumus vai ieteikumus, lai kopīgi panāktu mērķi samazināt zāļu cenas un palielināt zāļu pieejamību pacientiem. Veselības ministrija neveic arī dialogu, tā neievērojot labas pārvaldības principu un tiesības uz sabiedrības līdzdalību nozīmīgu tiesību aktu projektu izstrādē. Sabiedrības līdzdalība ļauj savlaicīgi konstatēt kļūdas un tās novērst jau tiesību aktu projekta stadijā, bet izvairīšanās no sadarbības ar nozares sabiedriskajām organizācijām palielina kļūdu risku,” teikts organizāciju vēstulē Ministru prezidentei.

Vēstules parakstītāji uzsver arī, ka atbalsta PVN samazināšanu zālēm un nupat uzsākto kompensējamo medikamentu klāsta un diagnožu paplašināšanu, taču papildus būtu nepieciešamas iniciatīvas, lai vienādotu kompensējamo zāļu sarakstu un Latvijas iedzīvotājiem medikamentu kompensācijas iespējas būtu līdzvērtīgas Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Tāpat organizācijas papildus aicina veikt arī padziļinātu izvērtējumu, vai var tikt organizēti kopīgi kritisko un citu svarīgo medikamentu iepirkumi Baltijas valstīs, par ko veselības ministri diskutēja neformālajā tikšanās reizē Briselē š.g. aprīlī.

Vēstuli ir parakstījuši Latvijas nacionālā zāļu apgādes asociācijas, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas un Mazo aptieku asociācijas pārstāvji. Organizācijas pārstāv gan nelielas aptiekas, gan tādus uzņēmumus, kuru īpašnieku vidū ir arī ārvalstu investori ar mātes kompānijām ārpus Latvijas. Kā zināms, Latvijas investīciju klimats saņem arvien zemākus vērtējumus no ārvalstu investoriem.